Idejas lietotāju iesaistīšanai bibliotēkas novadpētniecības krājuma (lasīt arī - vietējā satura) veidošanā

Šis tapis pēc pieprasījuma pastāstīt vairāk par to, kas tika runāts/stāstīts/rādīts Dānijas ne-konferencē Next Library zem temata „vietējā satura veidošana bibliotēkās sadarbībā ar bibliotēku lietotājiem”.

Pēdējā laikā arvien biežāk sākam lietot jēdzienu „vietējais saturs”, domājot, ka tas ietver vairāk informācijas par visiem saprotamo jēdzienu „novadpētniecība”. Un tā jau droši vien arī ir! Tikai tāda neliela problēma – sarunās par „vietējo saturu” katrs šo jēdzienu saprotam / nesaprotam atšķirīgi. Bet par to šoreiz ne, vai arī varbūt tikai nedaudz..

Kādā publiskās bibliotēkas mājas lapā teikts, ka „tieši ar novadpētniecības krājumu ikviena bibliotēka ir atšķirīga no citām un interesanta lietotājiem”. Par atšķirīgumu noteikti jāpiekrīt! Bet par interesantumu? Nu nevaru es piekrist par 100% ka tieši ar novadpētniecības krājumu bibliotēka ir interesanta lietotājiem.

Tomēr nevar noliegt novadpētniecības krājuma veidošanas nozīmi bibliotēku darbā, par ko liecina arī tas, ka līdz šim Latvijā notikušas jau vairāk kā 10 konferences, kas veltītas tieši novadpētniecības darba tendencēm un pēdējos gados skar arī novadpētniecības resursu digitalizācijas jautājumu. Konferencēs tiek prezentēti arī bibliotēku veidotie bibliogrāfiskie rādītāji un citi dažādu projektu rezultātā radušies novadpētniecības materiālu apkopojumi, kas varētu interesēt lietotājus. Bet vai interesē? Un cik daudzus?

Nu bet vispārsteidzošākā ziņa, kas man patrāpījās goooooglējot par novadpētniecības tēmu ir atspoguļota izvilkumā no RD Sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotā raksta „Novadpētniecība – nozīmīgs publisko bibliotēku darbības virziens”, kur teikts ka „novadpētniecība ir šobrīd vēl neapjausts, bet nākotnei ļoti nozīmīgs bibliotēku darbības virziens – tā secinājuši Latvijas bibliotekāru 11.novadpētniecības konferences dalībnieki”. Jāpiemin, ka konference notika 2007.gada nogalē. Man kaut kā visu laiku bija licies, ka novadpētniecības darbam publiskajās bibliotēkās ir visai sena vēsture. Varbūt bija domāts, ka novadpētniecības krājuma veidošana Web 2.0 un Bibliotēka 2.0 apstākļos bibliotēkām ir šobrīd vēl neapjausts un neapgūts lauciņš? Un par to arī pārliecinājos Dānijas konferencē, kur tika prezentēti projekti, kas izmanto Web 2.0 un mobilās tehnoloģijas, lai padarītu novadpētniecības (lasīt arī – vietējā satura) resursus daudz interesantākus lietotājiem + lai iesaistītu lietotājus šo resursu veidošanā, tādējādi daļēji atrisinot jautājumu par to, kas ir / nav interesants lietotājiem.

Viens no šādiem projektiem 2007.gadā tika realizēts Ārhūsas publiskajā bibliotēkā (Aarhus Public Libraries) Dānijā zem nosaukuma „Ārhūsas festivāla mobilā vēsture”. Projekta mājas lapa diemžēl tikai dāņu valodā: http://www.tv2oj.dk/mobilhistorier.asp. Projekta būtība ir pavisam vienkārša: 5 jaunieši ar saviem mobilajiem telefoniem (ar video un Interneta funkcijām) pilsētas svētku laikā filmēja notiekošos pasākumus, pārraidot uzņemtos videoklipus reālā laikā projekta mājas lapā (mobilo video straumēšana šī projekta ietvaros tika veikta, izmantojot Bambuser.com, tomēr pastāv arī daudzi citi labāki / sliktāki portāli, kas atbalsta mobilo video straumēšanu; vairāk: http://www.masternewmedia.org/mobile-live-video-streaming-best-tools-to-broadcast-yourself/).

Nu ļoti man iepatikās šis projekts.. un kā bibliotēkas lietotājam arī man daudz vairāk patiktu šāda veida / šādā veidā savākti novadpētnieciska rakstura resursi, jo aktuālo notikumu apskati ir pieejami uzreiz bibliotēkas mājas lapā un mazsvarīgi nav arī tas, ka resursu veidotāji ir citi bibliotēkas lietotāji. Un ja man vēl dotu iespēju papildināt resursus ar savām zināšanām / viedokli par notikumu, tad pilnībā būtu izpildīta Publiskās bibliotēkas 2.0 misija – vietējās kopienas zināšanu tīkla izveide.

Nu gribu..gribu es piedalīties!