Daži cipari, kas raksturo pasauli, kurā dzīvojam šodien!
2009/10/14
2009/09/22
Trešais tēva dēls IFLA's konferencē Milānā
Gandrīz mēnesis jau pagājis kopš lielā notikuma - Trešā tēva dēla iznāciena Milānā! Jā, arī es biju Itālijā un piedalījos 75.IFLA'a konferencē "Bibliotēkas veido nākotni: kultūras mantojuma veidošana" (World Library and Information Congress: 75th IFLA General Conference and Assembly „Libraries create futures: Building on Cultural Heritage”; info angliski: http://www.ifla.org/annual-conference/ifla75/). Un jāsaka, ka ar panākumiem, jo iespēja stāstīt par Latvijas bibliotēkām un Trešo tēva dēlu man tika dota gan galvenajā konferencē, kas notika Milānā, gan priekškonferencē, kas notika Florencē.Kopā Itālijā pavadīju gandrīz divas nedēļas, kuru laikā:
Piedalījos priekškonferencē Florencē par bibliotēku un informācijas pakalpojumu darbības izvērtēšanu „Bibliotēkas plus: pievienojot vērtību kultūras kopienai (8th Northumbria International Conference on Performance Measurement in Libraries and Information Services „Libraries Plus: Adding Value in the Cultural Community”). Mana prezenācija šajā konferencē (angļu valodā):
Public libraries pulling rank - statistics on the policy maker's agenda
View more documents from Kristīne Pabērza.
Kopā ar Pilar Pacheco (Čīle), Monica Grecu (Rumānija) un Greta Southard (ASV) runāju IFLA's galvenajā konferencē Milānā. Mūsu prezentācija:
Building librarians' capacity to advocate successfully leads to sustainable libraries
View more documents from Kristīne Pabērza.
Stāstīju par Trešo tēva dēlu un prezentēju ceļojošo izstādi "Pasaule klikšķa attālumā - tavā bibliotēkā" IFLA's posteru sesijā:
Mani personīgie iespaidi par konferenci visvairāk saistās ar IFLA's prezidentes Klaudijas Lukss uzrunu konferences atklāšanā, kur viņa vairākkārtīgi uzsvēra tieši mazo bibliotēku lielo lomu unikālu, inovatīvu un lietotājiem draudzīgu pakalpojumu sniegšanā.
2009/08/05
Stāstu stāstīšanas jeb Storytelling
Vakar seminārā "Vai pašvaldību publiskās bibliotēkas ir vērtība?" (vairāk par semināru skat. http://www.kis.gov.lv/lv/c1/n692/) izvērtās diskusija par stāstu stāstīšanu jeb, kā to sauc angliski, storytelling. Viens no pētījuma veicēju ieteikumiem bija, ka tieši stāstu stāstīšana varētu būt viens no potenciāli attīstāmajiem pakalpojumiem bibliotēkās. Beigās, kā norādīja dažas no klāt esošajām bibliotekārēm, Latvijas bibliotēkās viss jau notiek :)
Tad arī es nedaudz pameklēju un tiešām - stāstu stāstīšana jeb stāstu laiks bibliotēkās ir projekts, ko Latvijas bibliotēkās realizē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kura laikā paredzēts attīstīt Latvijas bibliotēku darbinieku prasmes stāstu stāstīšanā, kā arī organizēt stāstīšanas pasākumus bibliotēkās.
Neko par to nebiju dzirdējusi!! Un ja arī tu neko par to nezini, tad informācijai noderēs, manuprāt, ļoti izsmeļoša prezentācija, ko sagatavojusi Ruta Suseja no Rēzeknes Centrālās bibliotēkas.
Tad arī es nedaudz pameklēju un tiešām - stāstu stāstīšana jeb stāstu laiks bibliotēkās ir projekts, ko Latvijas bibliotēkās realizē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kura laikā paredzēts attīstīt Latvijas bibliotēku darbinieku prasmes stāstu stāstīšanā, kā arī organizēt stāstīšanas pasākumus bibliotēkās.
Neko par to nebiju dzirdējusi!! Un ja arī tu neko par to nezini, tad informācijai noderēs, manuprāt, ļoti izsmeļoša prezentācija, ko sagatavojusi Ruta Suseja no Rēzeknes Centrālās bibliotēkas.
Vai pašvaldību publiskā bibliotēkas ir vērtība?
Ir noslēdzies pētījums "Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem", ko pēc valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" pasūtījuma veica LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūts.
Vakar seminārā / diskusijā tika izrādīti pētījuma rezultāti. SPPI sagatavotā prezentācija pieejama šeit:
Vakar seminārā / diskusijā tika izrādīti pētījuma rezultāti. SPPI sagatavotā prezentācija pieejama šeit:
2009/07/02
..visur is šeit..
Kāda ir bibliotēkas nākotne? Varbūt atbildi iespējams atrast šeit (video angļu valodā):
2009/07/01
Bibliotekāra 2.0 manifests
Zvērests, kas (varbūt ar nelielām modifikācijām atbilstoši laikam) būtu jādod katram bibliotekāram
© Laura Cohen, 2006
Tiem, kam angļu valoda ir problēma, piedāvāju tulkojumu latviešu valodā:
Es atzīšu, ka informācijas kultūras universs mainās ātri un bibliotēkām uz šīm pārmaiņām jāreaģē pozitīvi, lai nodrošinātu resursus un pakalpojumus, kas vajadzīgi un ko vēlas lietotāji.
Es izglītošu sevi par manu lietotāju informācijas kultūru un to, ko iemācīšos, mēģināšu iestrādāt bibliotēkas pakalpojumos.
Es neieņemšu aizsardzības pozīcijas attiecībā uz manu bibliotēku, bet būšu reāla par tās situāciju un pieņemšu godīgus lēmumus par to, kas ir paveicams.
Es aktīvi piedalīšos savas bibliotēkas attīstībā.
Es atzīšu, ka bibliotēkas mainās lēnām un sadarbošos ar saviem kolēģiem, lai veicinātu mūsu atsaucību pārmaiņām.
Es būšu drosmīga un ieteikšu jaunus pakalpojumus un jaunus pakalpojumu sniegšanas veidus pat tad, ja daži no maniem kolēģiem būs noraidoši.
Es izbaudīšu uztraukumu un prieku par pozitīvajām pārmaiņām un nodošu šīs sajūtas saviem kolēģiem un bibliotēkas lietotājiem.
Es atteikšos no iepriekšējās prakses, ja pastāv labāks veids, kā darīt lietas; pat tad, ja šī prakse kādreiz šķitusi tik lieliska.
Es izmantošu eksperimentālu pieeju pārmaiņām un būšu gatava izdarīt kļūdas.
Es negaidīšu līdz kaut kas ir perfekts pirms to ieviest, un es pārveidošu to, balstoties uz atgriezenisko saiti no lietotājiem.
Es nebaidīšos no Google un līdzīgiem pakalpojumiem, bet drīzāk izmantošu šo pakalpojumu priekšrocības, lai sniegtu labumu lietotājiem lielisku tiem vajadzīgu bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas laikā.
Es izvairīšos un nepieprasīšu lietotājiem skatīt lietas „ar bibliotekāra acīm”, bet drīzāk veidošu tādus pakalpojumus, kādus vēlas un sagaida lietotāji.
Lai praktizētu savu profesiju un sniegtu pakalpojumus, es būšu gatava doties tur, kur uzturas lietotāji – gan tiešsaistes, gan fiziskās vietās.
Es veidošu mājas lapas, kas ļauj lietotājiem līdzdarboties bibliotekāriem satura veidošanā, lai palielinātu viņu mācīšanās pieredzi un nodrošinātu palīdzību.
Es lobēšu katalogu, kas nodrošina personalizētas un interaktīvas iespējas, kādas lietotāji sagaida tiešsaistes informācijas vidē.
Es mudināšu savas bibliotēkas vadību blogot.
Caur savām darbībām es īstenošu svarīgu un atbilstošu profesionālo bibliotekāra lomu jebkādā informācijas kultūrā, kas attīstīsies.
© Laura Cohen, 2006
Tiem, kam angļu valoda ir problēma, piedāvāju tulkojumu latviešu valodā:
Es atzīšu, ka informācijas kultūras universs mainās ātri un bibliotēkām uz šīm pārmaiņām jāreaģē pozitīvi, lai nodrošinātu resursus un pakalpojumus, kas vajadzīgi un ko vēlas lietotāji.
Es izglītošu sevi par manu lietotāju informācijas kultūru un to, ko iemācīšos, mēģināšu iestrādāt bibliotēkas pakalpojumos.
Es neieņemšu aizsardzības pozīcijas attiecībā uz manu bibliotēku, bet būšu reāla par tās situāciju un pieņemšu godīgus lēmumus par to, kas ir paveicams.
Es aktīvi piedalīšos savas bibliotēkas attīstībā.
Es atzīšu, ka bibliotēkas mainās lēnām un sadarbošos ar saviem kolēģiem, lai veicinātu mūsu atsaucību pārmaiņām.
Es būšu drosmīga un ieteikšu jaunus pakalpojumus un jaunus pakalpojumu sniegšanas veidus pat tad, ja daži no maniem kolēģiem būs noraidoši.
Es izbaudīšu uztraukumu un prieku par pozitīvajām pārmaiņām un nodošu šīs sajūtas saviem kolēģiem un bibliotēkas lietotājiem.
Es atteikšos no iepriekšējās prakses, ja pastāv labāks veids, kā darīt lietas; pat tad, ja šī prakse kādreiz šķitusi tik lieliska.
Es izmantošu eksperimentālu pieeju pārmaiņām un būšu gatava izdarīt kļūdas.
Es negaidīšu līdz kaut kas ir perfekts pirms to ieviest, un es pārveidošu to, balstoties uz atgriezenisko saiti no lietotājiem.
Es nebaidīšos no Google un līdzīgiem pakalpojumiem, bet drīzāk izmantošu šo pakalpojumu priekšrocības, lai sniegtu labumu lietotājiem lielisku tiem vajadzīgu bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas laikā.
Es izvairīšos un nepieprasīšu lietotājiem skatīt lietas „ar bibliotekāra acīm”, bet drīzāk veidošu tādus pakalpojumus, kādus vēlas un sagaida lietotāji.
Lai praktizētu savu profesiju un sniegtu pakalpojumus, es būšu gatava doties tur, kur uzturas lietotāji – gan tiešsaistes, gan fiziskās vietās.
Es veidošu mājas lapas, kas ļauj lietotājiem līdzdarboties bibliotekāriem satura veidošanā, lai palielinātu viņu mācīšanās pieredzi un nodrošinātu palīdzību.
Es lobēšu katalogu, kas nodrošina personalizētas un interaktīvas iespējas, kādas lietotāji sagaida tiešsaistes informācijas vidē.
Es mudināšu savas bibliotēkas vadību blogot.
Caur savām darbībām es īstenošu svarīgu un atbilstošu profesionālo bibliotekāra lomu jebkādā informācijas kultūrā, kas attīstīsies.
2009/06/26
Idejas lietotāju iesaistīšanai bibliotēkas novadpētniecības krājuma (lasīt arī - vietējā satura) veidošanā
Šis tapis pēc pieprasījuma pastāstīt vairāk par to, kas tika runāts/stāstīts/rādīts Dānijas ne-konferencē Next Library zem temata „vietējā satura veidošana bibliotēkās sadarbībā ar bibliotēku lietotājiem”.
Pēdējā laikā arvien biežāk sākam lietot jēdzienu „vietējais saturs”, domājot, ka tas ietver vairāk informācijas par visiem saprotamo jēdzienu „novadpētniecība”. Un tā jau droši vien arī ir! Tikai tāda neliela problēma – sarunās par „vietējo saturu” katrs šo jēdzienu saprotam / nesaprotam atšķirīgi. Bet par to šoreiz ne, vai arī varbūt tikai nedaudz..
Kādā publiskās bibliotēkas mājas lapā teikts, ka „tieši ar novadpētniecības krājumu ikviena bibliotēka ir atšķirīga no citām un interesanta lietotājiem”. Par atšķirīgumu noteikti jāpiekrīt! Bet par interesantumu? Nu nevaru es piekrist par 100% ka tieši ar novadpētniecības krājumu bibliotēka ir interesanta lietotājiem.
Tomēr nevar noliegt novadpētniecības krājuma veidošanas nozīmi bibliotēku darbā, par ko liecina arī tas, ka līdz šim Latvijā notikušas jau vairāk kā 10 konferences, kas veltītas tieši novadpētniecības darba tendencēm un pēdējos gados skar arī novadpētniecības resursu digitalizācijas jautājumu. Konferencēs tiek prezentēti arī bibliotēku veidotie bibliogrāfiskie rādītāji un citi dažādu projektu rezultātā radušies novadpētniecības materiālu apkopojumi, kas varētu interesēt lietotājus. Bet vai interesē? Un cik daudzus?
Nu bet vispārsteidzošākā ziņa, kas man patrāpījās goooooglējot par novadpētniecības tēmu ir atspoguļota izvilkumā no RD Sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotā raksta „Novadpētniecība – nozīmīgs publisko bibliotēku darbības virziens”, kur teikts ka „novadpētniecība ir šobrīd vēl neapjausts, bet nākotnei ļoti nozīmīgs bibliotēku darbības virziens – tā secinājuši Latvijas bibliotekāru 11.novadpētniecības konferences dalībnieki”. Jāpiemin, ka konference notika 2007.gada nogalē. Man kaut kā visu laiku bija licies, ka novadpētniecības darbam publiskajās bibliotēkās ir visai sena vēsture. Varbūt bija domāts, ka novadpētniecības krājuma veidošana Web 2.0 un Bibliotēka 2.0 apstākļos bibliotēkām ir šobrīd vēl neapjausts un neapgūts lauciņš? Un par to arī pārliecinājos Dānijas konferencē, kur tika prezentēti projekti, kas izmanto Web 2.0 un mobilās tehnoloģijas, lai padarītu novadpētniecības (lasīt arī – vietējā satura) resursus daudz interesantākus lietotājiem + lai iesaistītu lietotājus šo resursu veidošanā, tādējādi daļēji atrisinot jautājumu par to, kas ir / nav interesants lietotājiem.
Viens no šādiem projektiem 2007.gadā tika realizēts Ārhūsas publiskajā bibliotēkā (Aarhus Public Libraries) Dānijā zem nosaukuma „Ārhūsas festivāla mobilā vēsture”. Projekta mājas lapa diemžēl tikai dāņu valodā: http://www.tv2oj.dk/mobilhistorier.asp. Projekta būtība ir pavisam vienkārša: 5 jaunieši ar saviem mobilajiem telefoniem (ar video un Interneta funkcijām) pilsētas svētku laikā filmēja notiekošos pasākumus, pārraidot uzņemtos videoklipus reālā laikā projekta mājas lapā (mobilo video straumēšana šī projekta ietvaros tika veikta, izmantojot Bambuser.com, tomēr pastāv arī daudzi citi labāki / sliktāki portāli, kas atbalsta mobilo video straumēšanu; vairāk: http://www.masternewmedia.org/mobile-live-video-streaming-best-tools-to-broadcast-yourself/).
Nu ļoti man iepatikās šis projekts.. un kā bibliotēkas lietotājam arī man daudz vairāk patiktu šāda veida / šādā veidā savākti novadpētnieciska rakstura resursi, jo aktuālo notikumu apskati ir pieejami uzreiz bibliotēkas mājas lapā un mazsvarīgi nav arī tas, ka resursu veidotāji ir citi bibliotēkas lietotāji. Un ja man vēl dotu iespēju papildināt resursus ar savām zināšanām / viedokli par notikumu, tad pilnībā būtu izpildīta Publiskās bibliotēkas 2.0 misija – vietējās kopienas zināšanu tīkla izveide.
Nu gribu..gribu es piedalīties!
Pēdējā laikā arvien biežāk sākam lietot jēdzienu „vietējais saturs”, domājot, ka tas ietver vairāk informācijas par visiem saprotamo jēdzienu „novadpētniecība”. Un tā jau droši vien arī ir! Tikai tāda neliela problēma – sarunās par „vietējo saturu” katrs šo jēdzienu saprotam / nesaprotam atšķirīgi. Bet par to šoreiz ne, vai arī varbūt tikai nedaudz..
Kādā publiskās bibliotēkas mājas lapā teikts, ka „tieši ar novadpētniecības krājumu ikviena bibliotēka ir atšķirīga no citām un interesanta lietotājiem”. Par atšķirīgumu noteikti jāpiekrīt! Bet par interesantumu? Nu nevaru es piekrist par 100% ka tieši ar novadpētniecības krājumu bibliotēka ir interesanta lietotājiem.
Tomēr nevar noliegt novadpētniecības krājuma veidošanas nozīmi bibliotēku darbā, par ko liecina arī tas, ka līdz šim Latvijā notikušas jau vairāk kā 10 konferences, kas veltītas tieši novadpētniecības darba tendencēm un pēdējos gados skar arī novadpētniecības resursu digitalizācijas jautājumu. Konferencēs tiek prezentēti arī bibliotēku veidotie bibliogrāfiskie rādītāji un citi dažādu projektu rezultātā radušies novadpētniecības materiālu apkopojumi, kas varētu interesēt lietotājus. Bet vai interesē? Un cik daudzus?
Nu bet vispārsteidzošākā ziņa, kas man patrāpījās goooooglējot par novadpētniecības tēmu ir atspoguļota izvilkumā no RD Sabiedrisko attiecību nodaļas sagatavotā raksta „Novadpētniecība – nozīmīgs publisko bibliotēku darbības virziens”, kur teikts ka „novadpētniecība ir šobrīd vēl neapjausts, bet nākotnei ļoti nozīmīgs bibliotēku darbības virziens – tā secinājuši Latvijas bibliotekāru 11.novadpētniecības konferences dalībnieki”. Jāpiemin, ka konference notika 2007.gada nogalē. Man kaut kā visu laiku bija licies, ka novadpētniecības darbam publiskajās bibliotēkās ir visai sena vēsture. Varbūt bija domāts, ka novadpētniecības krājuma veidošana Web 2.0 un Bibliotēka 2.0 apstākļos bibliotēkām ir šobrīd vēl neapjausts un neapgūts lauciņš? Un par to arī pārliecinājos Dānijas konferencē, kur tika prezentēti projekti, kas izmanto Web 2.0 un mobilās tehnoloģijas, lai padarītu novadpētniecības (lasīt arī – vietējā satura) resursus daudz interesantākus lietotājiem + lai iesaistītu lietotājus šo resursu veidošanā, tādējādi daļēji atrisinot jautājumu par to, kas ir / nav interesants lietotājiem.
Viens no šādiem projektiem 2007.gadā tika realizēts Ārhūsas publiskajā bibliotēkā (Aarhus Public Libraries) Dānijā zem nosaukuma „Ārhūsas festivāla mobilā vēsture”. Projekta mājas lapa diemžēl tikai dāņu valodā: http://www.tv2oj.dk/mobilhistorier.asp. Projekta būtība ir pavisam vienkārša: 5 jaunieši ar saviem mobilajiem telefoniem (ar video un Interneta funkcijām) pilsētas svētku laikā filmēja notiekošos pasākumus, pārraidot uzņemtos videoklipus reālā laikā projekta mājas lapā (mobilo video straumēšana šī projekta ietvaros tika veikta, izmantojot Bambuser.com, tomēr pastāv arī daudzi citi labāki / sliktāki portāli, kas atbalsta mobilo video straumēšanu; vairāk: http://www.masternewmedia.org/mobile-live-video-streaming-best-tools-to-broadcast-yourself/).
Nu ļoti man iepatikās šis projekts.. un kā bibliotēkas lietotājam arī man daudz vairāk patiktu šāda veida / šādā veidā savākti novadpētnieciska rakstura resursi, jo aktuālo notikumu apskati ir pieejami uzreiz bibliotēkas mājas lapā un mazsvarīgi nav arī tas, ka resursu veidotāji ir citi bibliotēkas lietotāji. Un ja man vēl dotu iespēju papildināt resursus ar savām zināšanām / viedokli par notikumu, tad pilnībā būtu izpildīta Publiskās bibliotēkas 2.0 misija – vietējās kopienas zināšanu tīkla izveide.
Nu gribu..gribu es piedalīties!
2009/06/18
Next Library - starptautiska ne-konference
No 14.-16.jūnijam piedalījos starptautiskā ne-konferencē Next Library (http://nextlibrary.net/). Ne-konferences laikā tika apspriesti tādi temati kā vietējā satura veidošana bibliotēkās sadarbībā ar bibliotēku lietotājiem, lietotājiem draudzīgu inovatīvu pakalpojumu sniegšana, interaktīvas bibliotēku telpas, lietotāju iesaistīšana pakalpojumu veidošanā un bibliotēkas telpu iekārtošanā, datorspēles un tradicionālās spēles kā bibliotēkas pakalpojumu un satura popularizēšanas instrumenti un citi līdzīgi temati.
Ne-konferences laikā notika arī tā saucamā posteru sesija, kuras dalībniekiem bija iespēja sniegt arī 9 minūšu prezentāciju par tematu.
Lielākā daļa key note un posteru prezentācijas ir pieejamas: http://www.slideshare.net/nextlibrary
Tiem, kam interesē apskatīt dažas no pasaules labākajām bibliotēkām vai arī iepazīt cilvēkus, kas veido vai vada šīs bibliotēkas, iesaku apmeklēt projekta Shanachie Tour mājas lapu http://www.shanachietour.com/. Shanachie Tour projekta laikā tiek uzņemtas dokumentālas īsfilmas par dažādām pasaules bibliotēkām, kā arī tiek meklētas atbildes uz jautājumu - kas ir laba bibliotēka un kāda ir bibliotēku nākotne.
Ne-konferencē piedalījās vairāk kā 200 dalībnieku no visas pasaules, tajā skaitā gan bibliotekāri, gan IT speciālisti, kā arī arhitekti un dizaineri, kas piedalījušies vai piedalās dāņu bibliotēku interjera un eksterjera veidošanā.
Ne-konferences laikā notika arī tā saucamā posteru sesija, kuras dalībniekiem bija iespēja sniegt arī 9 minūšu prezentāciju par tematu.
Lielākā daļa key note un posteru prezentācijas ir pieejamas: http://www.slideshare.net/nextlibrary
Tiem, kam interesē apskatīt dažas no pasaules labākajām bibliotēkām vai arī iepazīt cilvēkus, kas veido vai vada šīs bibliotēkas, iesaku apmeklēt projekta Shanachie Tour mājas lapu http://www.shanachietour.com/. Shanachie Tour projekta laikā tiek uzņemtas dokumentālas īsfilmas par dažādām pasaules bibliotēkām, kā arī tiek meklētas atbildes uz jautājumu - kas ir laba bibliotēka un kāda ir bibliotēku nākotne.
Ne-konferencē piedalījās vairāk kā 200 dalībnieku no visas pasaules, tajā skaitā gan bibliotekāri, gan IT speciālisti, kā arī arhitekti un dizaineri, kas piedalījušies vai piedalās dāņu bibliotēku interjera un eksterjera veidošanā.
Citiem bibliotekāriem
Šodien ir tā diena, kad arī es esmu gaisā :)
Vakar atgriezos no starptautiskas ne-konferences Next Library (http://nextlibrary.net/), kas notika Dānijas pilsētā Aarhus. Redzētais un dzirdētais mani ir tā iespaidojis un iedvesmojis, ka vairs nevaru klusēt un droši vien tas ir viens no iemesliem, kāpēc tapis šis emuārs.
Dānijā atkal satiku vienu no saviem iedvesmas avotiem - Āronu Šmitu (viņa mājas lapa - http://www.walkingpaper.org/), kuram, kā izrādās, ir viena no foršākajām un unikālākajām e-pasta adresēm pasaulē - librarian@gmail.com :)
Pēc atgriešanās Latvijā nolēmu pārbaudīt, vai lietotāja vārds bibliotekāre gmail.com ir vēl brīvs un, iedomājieties, neviens no mūsu foršajiem šodienas un nākotnes bibliotekāriem to vēl nebija aizņēmis! Tikai nevaru saprast - priecāties par to vai bēdāties!
Lai vai kā - tagad Jūs man varat rakstīt uz adresi - bibliotekare@gmail.com
Vakar atgriezos no starptautiskas ne-konferences Next Library (http://nextlibrary.net/), kas notika Dānijas pilsētā Aarhus. Redzētais un dzirdētais mani ir tā iespaidojis un iedvesmojis, ka vairs nevaru klusēt un droši vien tas ir viens no iemesliem, kāpēc tapis šis emuārs.
Dānijā atkal satiku vienu no saviem iedvesmas avotiem - Āronu Šmitu (viņa mājas lapa - http://www.walkingpaper.org/), kuram, kā izrādās, ir viena no foršākajām un unikālākajām e-pasta adresēm pasaulē - librarian@gmail.com :)
Pēc atgriešanās Latvijā nolēmu pārbaudīt, vai lietotāja vārds bibliotekāre gmail.com ir vēl brīvs un, iedomājieties, neviens no mūsu foršajiem šodienas un nākotnes bibliotekāriem to vēl nebija aizņēmis! Tikai nevaru saprast - priecāties par to vai bēdāties!
Lai vai kā - tagad Jūs man varat rakstīt uz adresi - bibliotekare@gmail.com
Abonēt:
Ziņas (Atom)
